RIGA CREPES PIEDĀVĀ UZ VIETAS GATAVOTAS PLĀNĀS FRANČU PANKŪKAS. VĀRDS CRÉPE JEB PLĀNĀS PANKŪKAS AR PILDĪJUMU, CĒLIES NO FRANCIJAS, SAVUKĀRT NOSAUKUMS RADIES NO LATĪŅU VALODAS VĀRDA “KRISPA”, KAS TULKOJUMĀ NOZĪMĒ “SARULLĒTS”. AR KO TAD CREPES TIK ĻOTI ATŠĶIRAS NO MŪSU PANKŪKĀM? NOSLĒPUMS IR MĪKLAS SASTĀVS, TAJĀS TIEK PIEVENOTS KAUSĒTS SVIESTS, KAS RADA CREPES IZTEIKSMĪGO SAMTAINO GARŠU.
LATVIEŠIEM PANKŪKAS ASOCIACĒJAS AR SVĒTDIENAS RĪTIEM UN MĀJĪGUMU. PIE MUMS VARĒSI VĒROT PANKŪKU TAPŠANAS PROCESU. PIEDĀVĀJUMS IR DAUDZVEIDĪGS, AR DAŽĀDIEM PILDĪJUMIEM, ATBILSTOŠI JŪSU GAUMEI UN GARŠU KĀRPIŅĀM. CREPES GATAVOTAS PĒC MŪSU VEIDOTAS RECEPTES NO SVAIGIEM PRODUKTIEM, PIEEJAMAS ARĪ BEZGLUTĒNA CREPES.

APKALPOJAM PRIVĀTUS PASĀKUMUS.

Vēsture

Plānās pankūkas vispirms sāka gatavot Grieķijā. Kā crepes radās Francijā? Līdz tam tika ēsta putra ar augļiem. Nostāsts vēsta, ka 13. gadsimtā Britānijā, ziemeļrietumos no Francijas, kāda mājsaimniece netīšām uzlējusi šo putru uz karstas pannas. Tā sanāk, ka jaunumi ne¬reti tiek izgudroti tīri nejauši. 14. gadsimtā radās pirmā rakstītā šo pankūku recepte. Francijā ir daudz reģionālo recepšu un veidu, kā tās pagatavot. Turklāt šajā zemē pankūkas necep no kviešu, kā te, bet no citiem miltiem. Pankūkas ir internacionāls ēdiens, bet katrai valstij ir cita veida milti un sastāvdaļas.